Pēc darba atgriezos mājās, bet vīra tur nebija. Pēkšņi atskanēja telefona zvans — zvanīja vīrs.
— Tu, iespējams, jau nojaut… Es pēdējās dienās bieži kavējos, un tam ir iemesls. Man ir attiecības ar citu sievieti. Es ceru, ka mēs spēsim to mierīgi izrunāt.
Vīrs, iespējams, gaidīja, ka es reaģēšu satraukti, taču es paliku mierīga. Pēc maniem vārdiem viņš dusmīgs nolika klausuli, bet es mierīgi turpināju gatavot vakariņas.
Stāstu, ko es atbildēju 👇
Es atgriezos mājās ap septiņiem vakarā. Parasti šajā laikā mans vīrs jau bija mājās, bet šoreiz dzīvoklis bija tukšs.
Bērni bija pie viņa mātes, tāpēc es nolēmu nesteigties. Pagatavošu sev vakariņas, atpūtīšos un iešu gulēt agrāk. Vīrs, visticamāk, atgriezīsies pusnaktī, kā tas bieži notiek pēdējā laikā. Patiesībā man jau ir vienalga, kas tur viņam notiek.
Un tad pēkšņi zvans. Uz ekrāna parādījās viņa vārds. Es pacēlu tālruni, un viņš uzreiz sāka runāt.
Tu, visticamāk, esi ievērojusi, ka pēdējā laikā atgriežos vēlu. Faktiski man ir cita. Lūdzu, mēģināsim to izrunāt mierīgi.
Es nedaudz pacēlu uzacis, neizjūtot ne neapmierinātību, ne pārsteigumu.
— Godīgi sakot, es no tevis to negaidīju. Tu taču labi zini, ka rīt man ir jāiet pie friziera, un tev bija jāpaliek ar bērniem. Kāpēc tu nevarēji to visu pateikt rīt? — atbildēju es, cenšoties noslēpt nelielu neapmierinātību.
Vīrs bija apjucis, nezinot, kā uz šo situāciju reaģēt. Viņš nevarēja saprast, kāpēc es klusēju, nepaceļot balsi un nesāku izplūst emocijās pa telefonu.
Labākais gan biaj sarunas noslēgumā…
ŠĶir otru lapu, lai uzzinātu, kā saruna noslēdzēs…
